Vai papīru aizstās dators?

Esam pieraduši pie elektroniskiem rēķiniem, e-pastu plūsmas, kura reizēm netiek pat apskatīta, bildēm un tekstiem datora monitorā. Tādēļ jau kādu laiku aktuāls ir jautājums, vai nākotnē papīru aizstās dators? Vai apsveikuma kartiņa drīz būs apskatāma tikai ekrānā? Vai kataloga šķirstīšana nākotnē notiks tikai ar datora peles palīdzību? Viss atrodas kustībā un paši nosakām savu attīstību un virzību, tādēļ bažām nav pamata, ir taču izvēle!

Tehnoloģijas attīstās ātrāk kā spējam to aptvert, kļūst arvien pieejamākas, vieglāk lietojamas un nemanot izmaina mūsu ikdienas paradumus, taču cik daudz vēlamies izmainīt? Atmiņā aust gadījums, kad, ņemot rokās pierakstu kladi un šķirot lapaspuses, blakus sēdošais cilvēks iesmejas un saka: “man patīk tā aprakstīto lapaspušu čabēšana”. Pasmejamies, cik jocīgi, ka kaut kas tik "parasts" var radīt prieku. Šobrīd, rakstot datorā un spiežot klaviatūras taustiņus, mēs vairs nepiedzīvojam šo čabēšanu pāršķirot lapaspuses, to nomainījuši klikšķi un skats ekrānā. Taču komunikācijas iespējas ir daudz plašākas un ar vienu pieskārienu spējam izveidot saikni ar savu mērķa auditoriju. Rodas jautājums, vai vēlme pēc sataustāmā, sadzirdamā un “īstā” ir spēcīgāka par tehnoloģiju vilinājumu un priekšrocībām? Varbūt varam izmantot abus?

Raksta ietvaros iepazināmies ar Kanādā veikto, uzņēmuma TrueImpact, pētījumu, kurā salīdzināts, kādu ietekmi uz mums atstāj drukāti materiāli un kādu digitāli plašsaziņas līdzekļi (e-pasti, web baneri un reklāmas). Pētījumā veikti novērojumi par kognitīvo slodzi (cik viegli izprasti, izzināti materiāli), motivāciju un uzmanības koncentrāciju (cik ilgi pētījuma dalībnieks apskata materiālu). Rezultātā tika izdarīti secinājumi, ka drukāti materiāli, šajā gadījumā vēstule, bija vieglāk uztverama. Eksperimenta dalībniekam lasot drukātu vēstuli novēroja par 21% mazāku kognitīvo slodzi un informāciju bija vieglāk paturēt atmiņā. Arī uzņēmuma zīmolu vieglāk bija atcerēties un atpazīt tajos gadījumos, kad tas tika vizuāli uztverts dažādos drukas materiālos. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Temple University veiktajā pētījumā Print vs. Digital: Another Emotional Win for Paper. Tika noskaidrots, ka fizisku materiālu cilvēka smadzenes uztver kā “īstāku”. Tam tiek piešķirta nozīme, vieta un tas tiek labāk saglabāts atmiņā, un ir daļa no mūsu “reālās” pieredzes.

Drukātu materiālu daudzums nav samazinājies līdz ar tehnoloģiju pieaugumu, gluži otrādi, pieprasījums pieaug. Tiek pavērtas jaunas iespējas materiālu un tehnoloģiju izmantojumā. Darbojoties reklāmas jomā, mēs tomēr ejam ceļu, kur izmantojam abas iespējas. Maketēšanas darbi tiek veikti  datorā, bet darba noslēgumā varam priecāties, par drukātiem bukletiem un katalogiem. Tiek radīti spilgti un atmiņā paliekoši grafiskā dizaina darbi, kurus noslēgumā varam aplūkot kā ierāmētu gleznu pie sienas. Arī mēs turpinām mācīties atrast līdzsvaru un paņemt labāko no abiem – papīra un datora.